Es paslēpšos kurpju kastes stūrī, mani iepakos nezināmā nodalījumā un atvērs pēc nezināma laika. Gaisma apžilbinās, es atvēršu acis un būšu brīvs. Neko neprasot, neko negribot. Bez bailēm no notikšanas, bez bailēm no nenotikšanas.

Pavasara skumjas

Lūgties Dievam, lai tas viss beidzas. Kas ir šis "tas viss"? Dzīve, garastāvokļu svārstības, bezjēdzības sajūtas, vientulība?
Uz kuru pusi Tu gribi doties, Alise? Gribu tur, kur ir kāds, kas pažēlo un samīļo, fiziski. Kur ir mīlestība, attiecības un sekss. Kur ir bērni, vīrs un līdzsvars šī vārda labākajā nozīmē.
Piepildījums darbā? Vai mēs par daudz sagaidām no savas nodarbošanās?
Pilnīgi iespējams. Vai ir iespējams dzīvot tā, ka tiešām negrib to, ko negribas? Bez izlikšanās, ka.. var jau saņemties. Dzīvot bez saņemšanās.
Liels, liels smagums bija uzgūlies man virsū.

2010.gada februāris. tik gudri.

Es domāju par to, kur ir tas āķis - man šķiet, ka kosmosā kaut kas saslēdzas, lai tādas sarunas varētu notikt. Man liekas, ir tik daudz sarunu par ikdienišķo, par parasto.. un reizēm tas kanāls uz būtisko ir ciet, vispār neredzams. Un re, mēs satiekamies un mums tas kanāls ir vaļā. Un tik viegli savā ziņā. Jābauda.

Lode

Aizvakar naktī man sapnī iešāva galvā. Lode iesprūda un palika. Steidzāmies (man palīdzēja) uz slimnīcu, likās, ka tas ir steidzami jālabo. Taču dakteris pie manas galvas ķērās tikai pēc vairākām stundām. Lodi izņēma, man likās, ka noasiņošu. Sašuva tā, ka varēju just. Brīdī, kad šuva, domāju, nu gan man ir trauma tagad, tad nedaudz pamodos un nodomāju - cik jocīgi, ka esmu un tomēr neesmu ievainota. Sapņoju tālāk, varbūt, nedaudz noskumusi, ka neesmu ievainota, ka šīs divas realitātes tomēr nesatiekas.

Šodien es raidu kosmosā saucienu. Raidu cerības un fokusētu lūgumu. Es zinu, ko gribu. Varbūt nedaudz spriedzes, adrenalīna, lai būtu interesanti.

domu maksimums

Ja varētu ierakstīt to domu miljonus, kas ik dienas ižšaujas man cauri. Atziņas, analīzes, skaidrības un neskaidrības. Gribas mācīties, nē, gribas neko nedarīt, nē, gribas būt, ai, esmu laimīga, bet varbūt tomēr ne. :) Jāraksta grāmata, bet kurš lasīs, bet nē, es taču varētu izdomāt tā lai interesanti. Braukt vai nebraukt, tērēties - netērēties?
brr..
Darbības ne domas. Darbības ne domas, darbības ne domas!

viss notiek pa īstam un ātri

Dienās kā šī liekas, ka ir vērts krist dziļi, dziļi lejā, lai tas šāviens augšā būtu pēc iespējas straujš un drīzi un ļoti, ļoti augstu.
Ir ok, ka garlaicīgi, ir ok, ka nezinu, ir ok, ka ir augšā un lejā. :) tas viss ir dzīve.

Ikgadējais novembris

Ar katru tumsas minūti izsīkst enerģijas rezerves. Ieslēgt lampu un neskatīties pa logu. Līdz sniegam.