Butāna?

Tu biji pie manis sapnī.
Mēs satikāmies un gatavojāmies kopā doties tālā tālā ceļā. Es tādos tālos ceļos jau sapņos esmu bijusi. Bet šoreiz mēs brauktu ar autobusu un lielu riņķi apkārt kaut kam, uz ko tuvāk varētu nokļūt pa lielu šoseju cauri Krievijai. Jā, kartes bija savādākas, lielceļi citi.
Nezinu, kāpēc Tu atkal pie manis nāc.

formulēšanās

Šodien nospriedu, ka viss šis "pārāk daudz bumbiņu žonglējiens" uz kaut ko ved.
Viena doma ir par to, ka tās visas lietas, ko es daru, ir foršas, bet kopumā negandarī. Un man gribas kaut kā atpakaļ pie saknēm. Gribas nesteigties būt aizņemtai, bet vairāk darīt to, kas patīk. Nedarīt. Nenormalizēties. Tieši no nenormalizēšanās ir tik ļoti bail. Bet tikpat bail arī no normalizēšanās.

Otra doma ir par to, ka man labi sanāk lietas salikt pa plauktiem. Sadalīt, sakārtot domas. Tad varbūt tas arī jādara. Kādā brīdī apņemties nelīst sīkākās lietās. Sakārtot, sadalīt, bet nesagruzīties ar tām daudzajām bumbiņām, kad neko vairs negribas.

Briest pārmaiņas.