samson

cik gan daudz dzīvāki, enerģiskāki un laimīgāki mēs spējam izturēties virtuālajā vidē.
labi, ka vismaz tur.

jaunumi

Un es pārliecinos, cik ārkārtīgi daudz mani ietekmē attieksme. Man negribas sevi nosodīt, man gribas pašai mācīties viesmīlīgu attieksmi, lai tā nav par iemeslu cilvēku bailēm.
Būtu skaisti nākamgad ap šo laiku saderināties.

dzenam zosis

BUM un nomāktība Tevi sagrābj kā mazu šuneli aiz izļurkātās kakla ādas un ievelk tumsā un bezspēkā. Tumšs, auksts, slapjš un bezjēdzīgs ir šis esības mirklis. Rutīna un ierautība ierauj arvien vairāk, katrs zaudējums cīņai par neieraušanos vainagojas ar dziļāku ierautību.

Koncentrēties uz ieelpu un izelpu.
ak Dievs, kā es kādreiz varēju ķert kaifu tikvien kā no ieelpas un izelpas.

mūžīgā dzīvība

Puika uzzina, ka vecmāmiņa ir slima.
Viņš jautā: Vai Tev sāp?
Vecmāmiņa: Jā.
Puika: Vai Tu nomirsi?
Vecmāmiņa: Jā.
Puika: Un ko Tu darīsi, kad nomirsi.
Vecmāmiņa: Dzīvošu tālāk...

kādu dienu Ziemassvētkos

http://www.myspace.com/jackjohnsonmusic

Someday at Christmas, men wont be boys
Playing with bombs boys play with toys
One warm December, our hearts will see
A world where men are free

And some day at christmas, there'll be no wars
When we have learned what christmas is for
When we have found out what life is really worth
Then there will be peace on Earth

Someday all of our dreams will come to be
Someday in a world where men are free
Maybe not in time for you or for me
But someday at Christmas time

And someday at christmas, there'll be no tears
All men are equal and no men have fears
In one shining moment my heart ran away
From the world that we live in today

And someday at Christmas, men will not fail
Take all because your love will prevail
Someday in a new world that we can only start
With hope in every heart

And someday all of our dreams will come to be
Someday in a world where men are free
Maybe not in time for you or for me
But someday at Christmas time

There will be peace on Earth,
I said there will be peace on Earth

vienīgā garantija

Četri mēneši, divas vecmāmiņas, viena sestdiena. būt labam draugam.

un tomēr, mani nepamet sajūta, ka tieši, piedzīvojot nāvi, mēs pasauli ieraugām īstajās krāsās - dažas lietas izrādās caurspīdīgas, bet citas - zaļajā, dzīvības krāsā. Un nevis tāpēc, ka no nāves būtu jābaidās, bet gan tādēļ, ka esam radīti ar pieķeršanās un skumju sajūtu - ka, zaudējot tuvos, gribas skumt. un uz to ir jāīsteno visas legālās un nelegālās tiesības. lai arī kā laicīgā pasaule būtu iekārtota.

justies

Varbūt krīze nozīmē to, ka mums - brīvības noreibušajiem - aplauž spārnus.

neatbilstoša vilšanās sajūta

Vairākas pārdomas:
par cilvēkiem, kas nav mani draugi, bet ar ko kopā ir piedzīvots kas īpašs. vai viņi ir jāpalaiž prom, vai tomēr jāpietur?
jocīga vilšanās par tiem cilvēkiem, ko cerēju just sev blakus tuvākajā nākotnē. bet viņi brauks prom.

un vispār viss liek atgādināt sev par to, ka jādzīvo pašai.

provokācija

kāpēc Tu lasi, bet neko neiekomentē?

iedvesma

Sniega vētra aiz loga. Es izvēlos palikt mājās, es rakstu par to, kas es esmu un ko es jūtu. Ja varētu, šis būtu brīnišķīgs vakars divvientulībai, siltām tējām, siltām rokām, segām. Varbūt ugunij un beznosacījumu mīļumam. Es izvēlētos palikt mājās. Azotē.
Laiku pa laikam manu prātu apciemo kaut kas līdzīgs "flash back" - bet par nākotni. Es redzu nosaukumus un jūtu atmosfēru. Tāda sajūta, ka kāds cenšas pateikt - jā, jā, tas viss ir reāli un būs. Tu vēl nezini, pa kuru ceļu iesi, bet - tev ir īstā virziena sajūta, un tad jau kaut vai caur džungļiem, bet tu atradīsi to, ko tagad redzi vīzijās. Šī apziņa un tās vīzijas ir krietni stiprākas par tām, kur man bērnībā likās, ka es būšu šīs valsts prezidente. I hope it comes true this time.
Sajūtu sakārtošana un briedums. Izrādās, ka, mācoties braukt ar auto, es ne tikai mācos šo konkrēto nodarbi, bet patiesībā - es trenēju savu pacietību, mācos nolikt malā spītu un agresiju, kas manī rodas, kad nesanāk. Novērtēju to, ka varu mācīties, ka sanāk. Un priecājos par to kņudinošo sajūtu pakrūtē - tā vien liekas, ka es varētu līdzīgi kā instruktors, meklēt kādu slidenu slidenu lauku un braukt pat iepazīties ar sānslīdi.
Joni Mitchel fonā un Ziemassvētku gaidīšana manā sirdī ir sākusies. Katru gad no jauna, katru gadu savādāk.

viena no dāvanām dzimšanas dienā

"Dear Inara,
I hope all is well with you. Your paper of last year has been taken as a reference for the tutorial."

Skaisti.

biezi vidusskolēni

tāds nogurums.

satraukums ārkārtīgi nogurdina

patikt un būt patīkami

Man patika ik vakaru atgriezties ar viņu mājās.
Man patīk domāt, ka pasaulē pēkšņi kaut kas ir sagriezies man par labu.
Man patīk mūsu attiecības. Mani reizēm skumdina patiesība, bet tā visa rezultāts ir izrādījies daudz veselīgāks.
Man patīk tas sapnis. man patīk, ka ir sapnis.
Un ka ir sajūta - viss Viņa rokās un viss būs labi.

manifests kubai

ilgstoša draudzība. reizēm biežāka, reizēm retāka, bet ir neizmērojami silta sajūta par tām atmiņām un kopā būšanu. par to, ka nevaru izskaidrot, kāpēc tieši mēs, bet nevaru bez tā iedomāties savu dzīvi.
laime.

Brīvība

Meklējot foto grāmatiņai, ieklīdu Parīzes bildēs. Viena brīnišķīga prasme, ko tas laiks man ir devis, ir justies skaistai.

Un brīvai.

novembris

patīkama atgriešanās pie kutinošās sajūtas pieres/galvas apgabalā. brīdinājuma zīmes kā lieliska aizraušanās. migla. Zelta zivtiņas tramvajs ar abažūriem kā pastāvīga uzturēšanās vieta.
Būt drosmīgam, mīlēt. Un nebaidīties.

un kluss prieks, par satiksmes traucējumiem Parīzes vilcienos. katru rudeni ap šo laiku. tā pienākas. :)

ziemas saule

Ēnas uz pretējās mājas sienas tik garas kā vēlās vasaras pēcpusdienās Spānijas dienvidos. Tieši tajā krāsā.
Un ēnu es nemaz nepamanītu, ja augšējos 2 stāvos roboti nespīdētu saule.
Ziema.

radības pilnība - recenzija

Klausoties no drauga aizlienētos ierakstus, es nodomāju, nu gan grupa, kas sacerējusi mobilo telefonu melodijas. un kā gan viņi var būt no Islandes. Par laimi, visas mob.tel. melodijas nospēlēja DunDun (nu labi, patiesībā džeki patīkami pārsteidza, it sevišķi bundzinieks ar brillēm, un puisis, kam bij pēkšņi ienākuši prātā vārdi jaunajai dziesmai un, lai tos neaizmirstu, viņš tos ierunāja mikrefonā, kas skatītājiem nebija dzirdams. izskatījās ērmoti.)
Mum, mum, mum.
Paraugs radošumam un tam, kā prieks dzimst rotaļājoties ar savām prasmēm, interesi un sajūtām. Viņi uz skatuves smējās un dejoja. Mainījās instrumentiem, taustiņnieks aizmirsa, ka jāieslēdz tas sintezators, blakus vijolnieks nosmējās.
Akustiskās ģitāras turētājs koncerta laikā pakāpeniski tradicionālo pozīciju nomainīja uz pozu, kurā ģitāra atgādina kokli, beigās viņš sēdēja uz grīdas un strinkšķināja.
Mans sapņu bundzinieks - nesita pa ausīm, bet radīja debešķīgu ritmu, savelkot kopā visu pārējo skaņu skaistumu.
Viss bija savās vietās - ikvienu no 8 cilvēkiem. cilvēku izkārtojums nevarēja būt nejaušs. un gaismas, tās šoreiz nevis izgaismoja "stārus", bet papildināja skaņas idilli, griežoties te lillā, te dzeltenās krāsās, radot 'marmelade fire' noskaņas.
Pāri visam bija balsis. Te nu ir grupa, par ko varu teikt, ka viņi arī brīnišķīgi dzied. Kad puisis vokālists saņēma savu ģitāru rokās aiz muguras un veltīja visus spēkus skaistai, precīzai dziedāšanai; kad meitenes tuvojās un attālinājās no mikrofoniem, lai radītu īstās skaņas, man saļodzījās kājas.
Un nudien, es Jums saku, viņi bija brīnišķīgi.
Un savā ziņā daļu šī šarma radīja sajūta, ka viņi tur vienkārši ir laimīgi, pat neapzinoties, cik brīnišķīgi viņi ir.

somebody loved

Rain turns the sand into mud
Wind turns the trees into bone
Stars turning high up above
You turn me into somebody loved

Nights when the heat had gone out
We danced together alone
Cold turned our breath into clouds
We never said what we were dreaming of
But you turned me into somebody loved

Someday when we're old and worn
Like two softened shoes
I will wonder on how I was born
The night I first ran away from you

Now my feet turn the corner back home
Sun turns the evening to rose
Stars turning high up above
You turn me into somebody loved

http://www.youtube.com/watch?v=ZQCWPcYD5nQ&NR=1

Ingai taisnība

Sapratu, ka nevis īstā nodarbošanās ir vajadzīga, lai būtu miers un prieks. vajadzīgs ir tikt galā ar šo dusmu problēmu - dusmas uz politiķiem, ierēdņiem, Makdonalds darbiniekiem, Rīgas Satiksmes tantiņām, u.c. Dusmas ir jāliek pie malas - nepalīdz ne man, ne citiem. Un par ko gan tai tantei jācieš tas, ka es gribu padusmoties.
Un nekāda dziļūdens niršana nepalīdzēs. Jātiek galā ar problēmu tās saknē un tad būs labi visur. citādi būs tāpat kā ar attiecībām - kad paliek grūti, tad savācu mantiņas un mūku.

vēstule rudenim

"Vājuma posms beidzas." saka Kristaps Baņķis. Skorpions skorpiona fāzē. :)
Man šķiet, ka rudens šogad norit zem saukļa "baudiet mani nesteidzoties!"... pat tagad, kad košums sagūlis dubļainajās pilsētas ielās.. tas joprojām saka "es esmu skaists"
.
tāda, lūk, pašpārliecinātība un pašpietiekamība.

sabats

Līdz ar pārvākšanos un jauniem kaimiņiem prātā nāk Parīzes laiks. Telefonsakari ar mājām, attālinātas, bet daudz tuvākas attiecības. Lietus ārā un aukstums. un rutīna.
Nepaiet ne viena pilna diena, kopš te dzīvoju, kā esam jau appludinājuši kaimiņus. Skarbā statistika - pēdējo reizi viņus appludinājām pagājušo nedēļ. Saimniece atgādina Madam Italian, - tikai mani Parīzes kaimiņi to pa īstam saprastu. Taču te viss ir savādāk. tāda russkaja žeņščina.
kurš gan bij tas, kas savā dzejā kliedza vārdus - laiks - apstājies! rimsties. Es joprojām esmu ierastajā spirālē - mācīties dzīvot vienai pašai, nepierodot pie vientulības. iemācīties balansēt uz baļķa, noturēt līdzsvaru un pabalstīt otru. darīt labu, bez piespiešanās sajūtas. iznākt no istabas smaidīgai un arī smaidīgai nokavēt. ierasties laikā es apņemos. no sirds centīšos.
skatos uz citiem un muļķoju sevi par attiecībām. ja tā, tad labāk jau lai nav nemaz. man jau tā nebūs. beznosacījuma laipnība vismaz pret to otru cilvēku, nevis pastāvīga kasīšanās. bet neviens jau nezina, kā ir tur iekšā. nevar zināt. zina tikai tie divi. katri divi zina. Un varbūt vēl Rukšāne.

un man liekas, ka ir pienācis laiks atzīt un saprast, ka tā dzīve, kas ir tagad, arī ir īstā dzīve. Un ja man tas neliekas kaut kas baudāms, tad te un tagad man ir iespēja kaut ko pamainīt, kā katru mirkli dzīvē. tās patiesības, no atkārtošanas, kļuvušas jau diezgan jēlas..

un es mēģinu tikt galā ar domu, ka vientuļniekiem pulcējoties, tie var sajust to nevientulības sajūtu - būt pieņemti un būt kopā ar citiem. atliek tikai to standartu palaist zemāk. tev nav jābūt ne vientuļam, lai man vientuļajam ar tevi būtu labi. varbūt tieši otrādāk. un cik maģiski Dievs tomēr cilvēku radījis, ja vientulības sajūta pa īstam nepazūd nekad. jo Viņa klātbūtnes pietrūkst.
skaisti.

p.s. un vēl man šķiet, ka ir atradies skaidrojums manai vientulībai/tēta vientulībai un mūsu nesaderībai. es pa dienu esmu viena, pārsvarā. strādāju viena. satiekos ar citiem tikai tad, ja sarunāts. darbs nepiespiež. reizēm gan, bet reti. tāpēc man mājās ļoti gribas mijiedarboties ar cilvēkiem, sajust, ka neesmu viena pati. daudziem ir tieši otrādi. un mājas ir iespēja būt vienam. varbūt arī tētim, un varbūt nav ko tur viņu vainot.

ja ne tā, tad savādāk.

meklēt mieru, atrast jaunas mājas.
ir laiks.

par ko tie Draugi domā?

Dienas gaišākā doma

„Dievkalpojumu vada robots. Viņam palīdz mazs zēns ar mirdzošām acīm.”

ledainais gaiss

Šodien ārā iet negribas. Beidzot ir laba sajūta arī esot mājās. Tikai auksti, ļoti auksti. Gribas/vajag uguni.
Krāsas ārā nomainījušās ... debesszilums pielāgojies aukstajām ēnām, koku lapas ļoti labi zina, kas nāk. mīļotākais un nīstākais gadalaiks.
Pēc pagājušās nedēļas triecieniem, es beidzot jūtos atguvusies jaunas drosmes, patstāvības un mērķtiecīga prieka baudīšanai. Un aizvakar, esot uz klāja, es pārkāpu pāri sev. Es izdarīju to, kādēļ vairs nedrīkstu teikt vai domāt, ka esmu vāja, ka nevaru ko fizisku iespēt. Es varu. Nākamais solis - spēt būt kādam arī par līdzsvara punktu. - tā laikam ir arī dzīvē. normāli. jāatrod iekšējais līdzsvara punkts, protams, ir drošības virve, kas tur, bet pa lielam, ir jāstrādā ar sevi. Un, kad līdzsvars atrasts, var iet uz priekšu un līdzsvaroties kopā ar citiem. Uz augstākiem baļķiem.

mana skaistā dzīve.

olē

šodien skrienam. depresija beigusies.

piemērots laiks

šis lietus nav rozā, kur nu.
miglainā lāšu armija traucas lejup neatstādama nevienu telpas mirkli sausu.
tas atsauc man atmiņā pagājušās nakts sapni, kur gatavojos cīņai ar padsmit raganām.
kas stāv augstāk, tam lielāks spēks, viņas teica. un es domāju, kā lai uzvar, gatava kompensēt ievērojamo pārspēku, lai atgūtu fotoaparātu un videokameru.

un vēl prātā nāk, joprojām pa pilsētu klīstošais enģeļu koris - Dievs zina, ko un kurā brīdī jāsūta. arī tas plikgalvainais matemātikas skolotājs nāca īstajā brīdī.
one more special song...

vai būt man gājputnam?

lai atcereetos

"pēs gada ap šo laiku es būšu nopietns cilvēks," viņa teica

dzīves smagie brīži

ir grūti uzsākt bakalaura darba rakstīšanu, ja blakus ir kursabiedrene ar 70lpp gatavām.

to do

mīlēt sevi vairāk.

egoistu teema aktuaala

cilveeki runaa, ka buut egoistam ir labi.
nezinu.
shodien gana nogurts. jaaatpuushas.

motivācija

Tā vien šķiet, ka daudzi cilvēki cīnās ar motivāciju - ar to, kas liek kaut ko darīt un ar to, kas trūkst, lai varētu darīt kaut ko citu. Ar to, kas esamību padara mērķtiecīgu - nevis plūst, bet peldēt un būt laimīgiem, kā te daži gudro.
Nez, vai egoista dienasgrāmata ir domāta man - pārāk daudz no lasītā iesēžas prātā un sēj pašlabuma sēklu - sev, sev, sev. kad būs man, kas būs man, kāda citiem daļa un viss cits.
Novērojot pēdējos 3 gadus un redzot, ka ir jomas, kur cikliski atgriežos pie jau iepriekš mocītā, neviļus prātā nāk Kaija Džonotans Livingstons. Varbūt ir notikumi, kas atgriezīsies atkal un atkal, līdz Tu beidzot rīkosies pareizi un tad vari tikt nākamajā līmenī. Varbūt var mūžam ieciklēties šai līmenī, bet varbūt brīvais lidojums ir tikai dažu apņemšanos attālumā.

Kas ir tas, ko ir vērts darīt?

jack

I haven't bought his new album yet, but listening to the melodies feels like listening to something very familiar and close to my heart.
It's good to be back. It is different and the same.
I'm scared of forgetting.