vienīgā garantija

Četri mēneši, divas vecmāmiņas, viena sestdiena. būt labam draugam.

un tomēr, mani nepamet sajūta, ka tieši, piedzīvojot nāvi, mēs pasauli ieraugām īstajās krāsās - dažas lietas izrādās caurspīdīgas, bet citas - zaļajā, dzīvības krāsā. Un nevis tāpēc, ka no nāves būtu jābaidās, bet gan tādēļ, ka esam radīti ar pieķeršanās un skumju sajūtu - ka, zaudējot tuvos, gribas skumt. un uz to ir jāīsteno visas legālās un nelegālās tiesības. lai arī kā laicīgā pasaule būtu iekārtota.