Pavasara skumjas

Lūgties Dievam, lai tas viss beidzas. Kas ir šis "tas viss"? Dzīve, garastāvokļu svārstības, bezjēdzības sajūtas, vientulība?
Uz kuru pusi Tu gribi doties, Alise? Gribu tur, kur ir kāds, kas pažēlo un samīļo, fiziski. Kur ir mīlestība, attiecības un sekss. Kur ir bērni, vīrs un līdzsvars šī vārda labākajā nozīmē.
Piepildījums darbā? Vai mēs par daudz sagaidām no savas nodarbošanās?
Pilnīgi iespējams. Vai ir iespējams dzīvot tā, ka tiešām negrib to, ko negribas? Bez izlikšanās, ka.. var jau saņemties. Dzīvot bez saņemšanās.
Liels, liels smagums bija uzgūlies man virsū.

2010.gada februāris. tik gudri.

Es domāju par to, kur ir tas āķis - man šķiet, ka kosmosā kaut kas saslēdzas, lai tādas sarunas varētu notikt. Man liekas, ir tik daudz sarunu par ikdienišķo, par parasto.. un reizēm tas kanāls uz būtisko ir ciet, vispār neredzams. Un re, mēs satiekamies un mums tas kanāls ir vaļā. Un tik viegli savā ziņā. Jābauda.

Lode

Aizvakar naktī man sapnī iešāva galvā. Lode iesprūda un palika. Steidzāmies (man palīdzēja) uz slimnīcu, likās, ka tas ir steidzami jālabo. Taču dakteris pie manas galvas ķērās tikai pēc vairākām stundām. Lodi izņēma, man likās, ka noasiņošu. Sašuva tā, ka varēju just. Brīdī, kad šuva, domāju, nu gan man ir trauma tagad, tad nedaudz pamodos un nodomāju - cik jocīgi, ka esmu un tomēr neesmu ievainota. Sapņoju tālāk, varbūt, nedaudz noskumusi, ka neesmu ievainota, ka šīs divas realitātes tomēr nesatiekas.

Šodien es raidu kosmosā saucienu. Raidu cerības un fokusētu lūgumu. Es zinu, ko gribu. Varbūt nedaudz spriedzes, adrenalīna, lai būtu interesanti.