provokācija

kāpēc Tu lasi, bet neko neiekomentē?

iedvesma

Sniega vētra aiz loga. Es izvēlos palikt mājās, es rakstu par to, kas es esmu un ko es jūtu. Ja varētu, šis būtu brīnišķīgs vakars divvientulībai, siltām tējām, siltām rokām, segām. Varbūt ugunij un beznosacījumu mīļumam. Es izvēlētos palikt mājās. Azotē.
Laiku pa laikam manu prātu apciemo kaut kas līdzīgs "flash back" - bet par nākotni. Es redzu nosaukumus un jūtu atmosfēru. Tāda sajūta, ka kāds cenšas pateikt - jā, jā, tas viss ir reāli un būs. Tu vēl nezini, pa kuru ceļu iesi, bet - tev ir īstā virziena sajūta, un tad jau kaut vai caur džungļiem, bet tu atradīsi to, ko tagad redzi vīzijās. Šī apziņa un tās vīzijas ir krietni stiprākas par tām, kur man bērnībā likās, ka es būšu šīs valsts prezidente. I hope it comes true this time.
Sajūtu sakārtošana un briedums. Izrādās, ka, mācoties braukt ar auto, es ne tikai mācos šo konkrēto nodarbi, bet patiesībā - es trenēju savu pacietību, mācos nolikt malā spītu un agresiju, kas manī rodas, kad nesanāk. Novērtēju to, ka varu mācīties, ka sanāk. Un priecājos par to kņudinošo sajūtu pakrūtē - tā vien liekas, ka es varētu līdzīgi kā instruktors, meklēt kādu slidenu slidenu lauku un braukt pat iepazīties ar sānslīdi.
Joni Mitchel fonā un Ziemassvētku gaidīšana manā sirdī ir sākusies. Katru gad no jauna, katru gadu savādāk.

viena no dāvanām dzimšanas dienā

"Dear Inara,
I hope all is well with you. Your paper of last year has been taken as a reference for the tutorial."

Skaisti.

biezi vidusskolēni

tāds nogurums.

satraukums ārkārtīgi nogurdina

patikt un būt patīkami

Man patika ik vakaru atgriezties ar viņu mājās.
Man patīk domāt, ka pasaulē pēkšņi kaut kas ir sagriezies man par labu.
Man patīk mūsu attiecības. Mani reizēm skumdina patiesība, bet tā visa rezultāts ir izrādījies daudz veselīgāks.
Man patīk tas sapnis. man patīk, ka ir sapnis.
Un ka ir sajūta - viss Viņa rokās un viss būs labi.

manifests kubai

ilgstoša draudzība. reizēm biežāka, reizēm retāka, bet ir neizmērojami silta sajūta par tām atmiņām un kopā būšanu. par to, ka nevaru izskaidrot, kāpēc tieši mēs, bet nevaru bez tā iedomāties savu dzīvi.
laime.

Brīvība

Meklējot foto grāmatiņai, ieklīdu Parīzes bildēs. Viena brīnišķīga prasme, ko tas laiks man ir devis, ir justies skaistai.

Un brīvai.

novembris

patīkama atgriešanās pie kutinošās sajūtas pieres/galvas apgabalā. brīdinājuma zīmes kā lieliska aizraušanās. migla. Zelta zivtiņas tramvajs ar abažūriem kā pastāvīga uzturēšanās vieta.
Būt drosmīgam, mīlēt. Un nebaidīties.

un kluss prieks, par satiksmes traucējumiem Parīzes vilcienos. katru rudeni ap šo laiku. tā pienākas. :)

ziemas saule

Ēnas uz pretējās mājas sienas tik garas kā vēlās vasaras pēcpusdienās Spānijas dienvidos. Tieši tajā krāsā.
Un ēnu es nemaz nepamanītu, ja augšējos 2 stāvos roboti nespīdētu saule.
Ziema.

radības pilnība - recenzija

Klausoties no drauga aizlienētos ierakstus, es nodomāju, nu gan grupa, kas sacerējusi mobilo telefonu melodijas. un kā gan viņi var būt no Islandes. Par laimi, visas mob.tel. melodijas nospēlēja DunDun (nu labi, patiesībā džeki patīkami pārsteidza, it sevišķi bundzinieks ar brillēm, un puisis, kam bij pēkšņi ienākuši prātā vārdi jaunajai dziesmai un, lai tos neaizmirstu, viņš tos ierunāja mikrefonā, kas skatītājiem nebija dzirdams. izskatījās ērmoti.)
Mum, mum, mum.
Paraugs radošumam un tam, kā prieks dzimst rotaļājoties ar savām prasmēm, interesi un sajūtām. Viņi uz skatuves smējās un dejoja. Mainījās instrumentiem, taustiņnieks aizmirsa, ka jāieslēdz tas sintezators, blakus vijolnieks nosmējās.
Akustiskās ģitāras turētājs koncerta laikā pakāpeniski tradicionālo pozīciju nomainīja uz pozu, kurā ģitāra atgādina kokli, beigās viņš sēdēja uz grīdas un strinkšķināja.
Mans sapņu bundzinieks - nesita pa ausīm, bet radīja debešķīgu ritmu, savelkot kopā visu pārējo skaņu skaistumu.
Viss bija savās vietās - ikvienu no 8 cilvēkiem. cilvēku izkārtojums nevarēja būt nejaušs. un gaismas, tās šoreiz nevis izgaismoja "stārus", bet papildināja skaņas idilli, griežoties te lillā, te dzeltenās krāsās, radot 'marmelade fire' noskaņas.
Pāri visam bija balsis. Te nu ir grupa, par ko varu teikt, ka viņi arī brīnišķīgi dzied. Kad puisis vokālists saņēma savu ģitāru rokās aiz muguras un veltīja visus spēkus skaistai, precīzai dziedāšanai; kad meitenes tuvojās un attālinājās no mikrofoniem, lai radītu īstās skaņas, man saļodzījās kājas.
Un nudien, es Jums saku, viņi bija brīnišķīgi.
Un savā ziņā daļu šī šarma radīja sajūta, ka viņi tur vienkārši ir laimīgi, pat neapzinoties, cik brīnišķīgi viņi ir.