Klausoties no drauga aizlienētos ierakstus, es nodomāju, nu gan grupa, kas sacerējusi mobilo telefonu melodijas. un kā gan viņi var būt no Islandes. Par laimi, visas mob.tel. melodijas nospēlēja DunDun (nu labi, patiesībā džeki patīkami pārsteidza, it sevišķi bundzinieks ar brillēm, un puisis, kam bij pēkšņi ienākuši prātā vārdi jaunajai dziesmai un, lai tos neaizmirstu, viņš tos ierunāja mikrefonā, kas skatītājiem nebija dzirdams. izskatījās ērmoti.)
Mum, mum, mum.
Paraugs radošumam un tam, kā prieks dzimst rotaļājoties ar savām prasmēm, interesi un sajūtām. Viņi uz skatuves smējās un dejoja. Mainījās instrumentiem, taustiņnieks aizmirsa, ka jāieslēdz tas sintezators, blakus vijolnieks nosmējās.
Akustiskās ģitāras turētājs koncerta laikā pakāpeniski tradicionālo pozīciju nomainīja uz pozu, kurā ģitāra atgādina kokli, beigās viņš sēdēja uz grīdas un strinkšķināja.
Mans sapņu bundzinieks - nesita pa ausīm, bet radīja debešķīgu ritmu, savelkot kopā visu pārējo skaņu skaistumu.
Viss bija savās vietās - ikvienu no 8 cilvēkiem. cilvēku izkārtojums nevarēja būt nejaušs. un gaismas, tās šoreiz nevis izgaismoja "stārus", bet papildināja skaņas idilli, griežoties te lillā, te dzeltenās krāsās, radot 'marmelade fire' noskaņas.
Pāri visam bija balsis. Te nu ir grupa, par ko varu teikt, ka viņi arī brīnišķīgi dzied. Kad puisis vokālists saņēma savu ģitāru rokās aiz muguras un veltīja visus spēkus skaistai, precīzai dziedāšanai; kad meitenes tuvojās un attālinājās no mikrofoniem, lai radītu īstās skaņas, man saļodzījās kājas.
Un nudien, es Jums saku, viņi bija brīnišķīgi.
Un savā ziņā daļu šī šarma radīja sajūta, ka viņi tur vienkārši ir laimīgi, pat neapzinoties, cik brīnišķīgi viņi ir.
Pirms 14 gadiem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru