Pirms 14 gadiem
pirmdiena, 2010. gada 22. februāris
ceturtdiena, 2010. gada 18. februāris
svētdiena, 2010. gada 24. janvāris
mana pamestā būda
Šodien es Dievam lūdzu: "Es gribu pie Tevis atpakaļ, es gribu pie Tevis atpakaļ" - un likās, ka tas kaut kā maigi dziedina manu sirdi. Jau kādu laiku jūtu tādu nocietinājušos, notrulinājušos sajūtu.. ne tikai pret Dievu, pret visu - arī cilvēkiem un sevi. Tādu neiedziļināšanos vai to, ka iedziļināšanās nenāk tik dabiski. Paviršums. Izlasīju "The Shack"/"Būda" un šis stāsts mani pa īstam uzrunāja.
Aizdomājos, kas ir tā būda, uz kuru Dievs aicinātu mani, kas ir tas, par ko Sofija runātu ar mani, kas ir tas, ko Jēzus man palīdzētu apglabāt. Un man ir.. gan māmiņa pirms 11 gadiem, gan tik neveiklās attiecības ar tēti, gan izmisums ar brāli, gan nepiedošana pašai sev par cita ceļa izvēli.
Un tā domājot, tas ir tik veldzējoši, iedomāties, ka tepat uz dīvāna man blakus sēž Saraju (un ir patīkami personalizēt Svēto garu), ka Tētis tikko uzcepis maizi un Jēzus salej vīnu. Un mēs kopā smejamies un svinam kopā būšanu. Tad ir sajūta, ka es neesmu viena, ka manas veiksmes ir no viņiem un manas neveiksmes viņi palīdzēs vērst par labu.
Un visvairāk par visu mani atdzīvina atziņa, ka esam radīti attiecībām. (pat ja nebūtu radīti, pat ja es neticētu tam visam, tik un tā attiecības ieņem savu vietu manā sirdī) Un varbūt laiks pie tām atgriezties.
Aizdomājos, kas ir tā būda, uz kuru Dievs aicinātu mani, kas ir tas, par ko Sofija runātu ar mani, kas ir tas, ko Jēzus man palīdzētu apglabāt. Un man ir.. gan māmiņa pirms 11 gadiem, gan tik neveiklās attiecības ar tēti, gan izmisums ar brāli, gan nepiedošana pašai sev par cita ceļa izvēli.
Un tā domājot, tas ir tik veldzējoši, iedomāties, ka tepat uz dīvāna man blakus sēž Saraju (un ir patīkami personalizēt Svēto garu), ka Tētis tikko uzcepis maizi un Jēzus salej vīnu. Un mēs kopā smejamies un svinam kopā būšanu. Tad ir sajūta, ka es neesmu viena, ka manas veiksmes ir no viņiem un manas neveiksmes viņi palīdzēs vērst par labu.
Un visvairāk par visu mani atdzīvina atziņa, ka esam radīti attiecībām. (pat ja nebūtu radīti, pat ja es neticētu tam visam, tik un tā attiecības ieņem savu vietu manā sirdī) Un varbūt laiks pie tām atgriezties.
ceturtdiena, 2010. gada 14. janvāris
ka Tev pat sarma nenobirtu
Visi pagalma koki šodien kā no smalkākā kristāla. Varētu sadrupt pat no domas par pieskaršanos.
Viņu sauc Rūta, viņa uzkāpj pa kāpnēm, kuras kā nu kuro dienu - citreiz pavada dezinficējošā līdzekļa aromāts, kas liek domāt - vai tiešām mūs vajag tā sterilizēt - un citreiz tie ir kaķu mēsli, katrs uz kāda cita pakāpiena. Iespējams, ka suņu, vai cilvēka. Bet viņu vairs tas nesatrauc, viņa ir kādā citā līmenī.
Viņu sauc Rūta, viņa uzkāpj pa kāpnēm, kuras kā nu kuro dienu - citreiz pavada dezinficējošā līdzekļa aromāts, kas liek domāt - vai tiešām mūs vajag tā sterilizēt - un citreiz tie ir kaķu mēsli, katrs uz kāda cita pakāpiena. Iespējams, ka suņu, vai cilvēka. Bet viņu vairs tas nesatrauc, viņa ir kādā citā līmenī.
pirmdiena, 2010. gada 11. janvāris
pēršanās
un ar katru sniega pieskārienu es viņā mazliet iemīlējos.
tajā, kā viņš prata sievieti par sievieti padarīt
un mīlēt. tā, tik tikko nojaušami.
tajā, kā viņš prata sievieti par sievieti padarīt
un mīlēt. tā, tik tikko nojaušami.
piektdiena, 2009. gada 24. aprīlis
kāda jēga?
darot visu to, ko ir gribējies darīt, beigu beigās esmu tik tālu no savas ģimenes, ka viss ir sačakarēts.
kāda gan jēga?
kāda gan jēga?
otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis
jautājumi
es vairs neatceros, kad pēdējo reizi mana istaba bija kārtībā;
darbs līdz rītausmai, vai tiešām esmu naktsputns un vai man ļaus rīt izgulēties?
kas tas par spiedienu, kas ilgtermiņā liekas tik bezjēdzīgs. kas tas ir un kādēļ?
darbs līdz rītausmai, vai tiešām esmu naktsputns un vai man ļaus rīt izgulēties?
kas tas par spiedienu, kas ilgtermiņā liekas tik bezjēdzīgs. kas tas ir un kādēļ?
Abonēt:
Ziņas (Atom)