ticējumi un ticēšana

divas pumpas uz deguna gaida īsto un vienīgo

situācijas, kur prasītos vīrieša roka 1

piektdiena, 25.03. Mēģināju pieskrūvēt lampu pie palodzes, tā neturas. Beigās izkrita no savienojuma vispār. Atstutēju pret krēslu.

sestdiena 26.03. Sarkanvīns. Nekādi nevarēju atmūķēt skrūvējamu (!) pudeli. Padevos. Atsāku. Atmūķēju, bet biju gandrīz gatava iet kādu meklēt.

tu nosirmo. šobrīd.

šķiet, ka tieši šobrīd ceļš apledo. šķiet, ka tieši šobrīd Tu nosirmo.
šķiet, ka zieds vāzē vairs neelpo. šķiet, ka Tu pat miegā vairs nesapņo.
varbūt tikai vējš pūš................. no ziemeļiem (kārlis kazāks)

aiiijaijaijaijā

padomāt es nevaru tik ļoti Tevi mīlu. :) /jrt/

Bet kopumā - ir tomēr tik nogurdinoši būt vienam. Varbūt pat ne tik daudz būt vienam kā vairāk - nogurstu no ilgošanās nebūt vienai. Tā uznāk un pāriet, un vienmēr uznāk atkal.

kad es skumstu, es esmu patiess

kad objektīvi ideāla realitāte saskrienas ar subjektīvām, milzīgām skumjām.
ko grūti izskaidrot, jo, to mēģinot, pati sev objektīvās realitātes fonā šķietu vēl nožēlojamāka.
un skumji nav par to, ka es skumstu. skumji ir par to, ka nesaprotu - nē, negribu saprast, kādēļ manā dzīvē ir tā. pat ja objektīvi varētu būt daudz daudz sliktāk, es pat negribu zināt, bet tikai skumstu par to, ka ir tieši tā.
un viss.

un vēl man ir bail no tiem mirkļiem, kad šādi vairs nebūs. vai es spēšu kādreiz tik patiesi skatīties uz dzīvi? vai spēšu sajust, ko jūt citi tādos mirkļos kā šis.

kur ir tas tilts uz uzlecošo sauli rītdien?

Butāna?

Tu biji pie manis sapnī.
Mēs satikāmies un gatavojāmies kopā doties tālā tālā ceļā. Es tādos tālos ceļos jau sapņos esmu bijusi. Bet šoreiz mēs brauktu ar autobusu un lielu riņķi apkārt kaut kam, uz ko tuvāk varētu nokļūt pa lielu šoseju cauri Krievijai. Jā, kartes bija savādākas, lielceļi citi.
Nezinu, kāpēc Tu atkal pie manis nāc.

formulēšanās

Šodien nospriedu, ka viss šis "pārāk daudz bumbiņu žonglējiens" uz kaut ko ved.
Viena doma ir par to, ka tās visas lietas, ko es daru, ir foršas, bet kopumā negandarī. Un man gribas kaut kā atpakaļ pie saknēm. Gribas nesteigties būt aizņemtai, bet vairāk darīt to, kas patīk. Nedarīt. Nenormalizēties. Tieši no nenormalizēšanās ir tik ļoti bail. Bet tikpat bail arī no normalizēšanās.

Otra doma ir par to, ka man labi sanāk lietas salikt pa plauktiem. Sadalīt, sakārtot domas. Tad varbūt tas arī jādara. Kādā brīdī apņemties nelīst sīkākās lietās. Sakārtot, sadalīt, bet nesagruzīties ar tām daudzajām bumbiņām, kad neko vairs negribas.

Briest pārmaiņas.