Pirms 14 gadiem
otrdiena, 2011. gada 15. novembris
Ikgadējais novembris
Ar katru tumsas minūti izsīkst enerģijas rezerves. Ieslēgt lampu un neskatīties pa logu. Līdz sniegam.
trešdiena, 2011. gada 9. novembris
briedums

Pienāk tā diena, kurā saproti - ietekmē visu, ko vari, priecājies par visu kopā, nekreņķējies par to, ko nevari.
Uzdrīkstēties uzjautāt - kā kļūt par mācekli. Galvu augšā, zods nedaudz piepacelts.
Būt mierā ar saviem gadiem. Sajutos šodien jauna.
Novērtēt atspulgu.
Laime.
Un ticēt, ka īstā laikā viss notiks. Jau drīz, jau rīt.
svētdiena, 2011. gada 16. oktobris
Durvis atvērtas, panika saglabājas
Toreiz 8.klasē viņš teica, ka puišiem patīk smaidīgas meitenes. Man viņš patika, tas lika nomainīt ierastās asaras uz biežākiem smaidiem. Toreiz ikviena saruna pārnesa uzreiz bezdibeņa otrā pusē. Tikpat viegli bija nokļūt atpakaļ.
Šodien aptvēru, ka toreiz es nomainīju tikai asaras pret smaidu. Ārišķību. Visu to, kas vēlāk radīja brīvprātīgo dzīvesprieku un nemainīgo samiernieciskumu. Iekšējās asaras palikušas.
Situācijas, kas dzīvē nāk atkal un atkal - tā it kā mēs visu laiku satiktu tikai pa 2 cilvēki vien. Vīrišķo un sievišķo. Nespēja ļauties sievišķā padomiem, kā nespēju ļauties māmiņas teiktajam. Atziņa par vīriešiem, kuri atkal un atkal nākamajā dienā neaptver, par ko gan es tā pārdzīvoju.
Beigās es arī vairs neaptveru.
Un kur esmu es? Kur es sākos un kur beidzos?
Kā būt tai pilnīgajai salai, mājai, kas negaida, kad iekļausies citā salā, bet gan ar atvērtām durvīm un klusu smaidu mierīgi gaida, aicina. Bez panikas.
Kā?
Šodien aptvēru, ka toreiz es nomainīju tikai asaras pret smaidu. Ārišķību. Visu to, kas vēlāk radīja brīvprātīgo dzīvesprieku un nemainīgo samiernieciskumu. Iekšējās asaras palikušas.
Situācijas, kas dzīvē nāk atkal un atkal - tā it kā mēs visu laiku satiktu tikai pa 2 cilvēki vien. Vīrišķo un sievišķo. Nespēja ļauties sievišķā padomiem, kā nespēju ļauties māmiņas teiktajam. Atziņa par vīriešiem, kuri atkal un atkal nākamajā dienā neaptver, par ko gan es tā pārdzīvoju.
Beigās es arī vairs neaptveru.
Un kur esmu es? Kur es sākos un kur beidzos?
Kā būt tai pilnīgajai salai, mājai, kas negaida, kad iekļausies citā salā, bet gan ar atvērtām durvīm un klusu smaidu mierīgi gaida, aicina. Bez panikas.
Kā?
ceturtdiena, 2011. gada 15. septembris
trešdiena, 2011. gada 10. augusts
jo tikai vējš pūš uz ziemeļiem
veidot abažūrus - vismaz 1 nedēļā. eksperimentēt ar tiem, trakot.
veidot lampas.
fotografēt cilvēkus un notikumus. interesēties, lasīt par fotogrāfiju. notīrīt matricu.
iemācīties fotografēt manuāli.
sagatavot notikumu 25 x 12.11.
lasīt dzeju.
rakstīt ikdienā.
vairāk mīlēt.
smaidīt.
veidot lampas.
fotografēt cilvēkus un notikumus. interesēties, lasīt par fotogrāfiju. notīrīt matricu.
iemācīties fotografēt manuāli.
sagatavot notikumu 25 x 12.11.
lasīt dzeju.
rakstīt ikdienā.
vairāk mīlēt.
smaidīt.
pirmdiena, 2011. gada 8. augusts
dzimumi
Mani nepamet sajūta, ka Tu esi mana vīriešu versija. Smagi - iedomājoties visas tās ēnas puses, kas man būtu vīriešu versijā. Skaisti - izjūtot to foršo, kas ir maigs, jūtīgs un atbalstošs.
piektdiena, 2011. gada 29. jūlijs
bildinājums sapnī mani pilnīgi izsita no sliedēm
Pirms saule riet,
Pirms saule riet,
Tu savu cepuri
No acīm vari jau atstumt.
Bet pirms saule riet,
Bet pirms saule riet,
Tu savu cepuri
No acīm vari jau atstumt
Nost.
Pirms sāks līt,
Pirms sāks līt,
Ar pirmo lapu dzelteno
Vējš nemieru aizpūtīs.
Bet pirms sāks līt,
Bet pirms sāks līt,
Ar pirmo lapu dzelteno
Vējš nemieru aizpūtīs
Prom.
Pirms sāks snigt,
Pirms sāks snigt,
Starp miljonu miljoniem
Es beidzot tevi satikšu.
Bet pirms sāks snigt
Bet pirms sāks snigt
Starp miljonu miljoniem
Es beidzot tevi satikšu.
Pirms saule lec,
Pirms saule lec,
Nāc, ņem manu roku
Un aizved mani uz turieni...
Bet pirms saule lec,
Bet pirms saule lec,
Nāc ņem manu roku
Un aizved mani uz turieni.
/BPP/
Abonēt:
Ziņas (Atom)