kad negribas neko

tad Dievs reizēm pārsteidz ar negribēto, bet baudāmo:
ar draugiem,
ar vīnu,
ar siltu vakaru,
ar atrisinātiem jautājumiem,
ar smiekliem līdz krampjiem,
ar internetu trolejbusā,
ar braukšanu uz riteņa bagāžnieka,
ar daudz ko citu.

lai dvēsele klusi iedziedas pateicībā. uz tā paša bagāžnieka.

love is not a SantaClaus

Šī sajūta ir par to, ka sajūtas un vēlēšanās šajā vai tajā sekundē liekas galīgas, letālas. Sekundē ir grūti noticēt nejaušībai. Gribas vairāk ticēt likumsakarībai. Un tā kā par likumsakarībām nav zināms nekas daudz vairāk kā tas, ka "lielajā bildē viss ir kārtībā, jau saknē", tad pārējā ticēšana atgādina prāta manipulāciju ar esību un vēlamību.
Ļauties nejaušībām jeb 3.diena = spontanitāte?

lielās domas

ārkārtīgi vēlos, lai vīrietis ir vīrietis.

Brītiņš.

Dienas kā dienas..
Vasaras vakars un putni, pilna frekvence ar putniem.
Reizēm rīts nāk tikpat sāpīgi kā aiziet vakars.
Es ilgojos pēc sienāžiem.

Vasaras pilnbriedā, Salacas līkumos
Tu manus matus sajauci

Jūlija naktīs, Spānijas taktīs
Tu manus soļus sajauci

Augustā es sajuku no domām par Tevi
Tu manu sirdi sajauci

Mans telefonrēķins un laiks
Prāts sajuka pats

Es tā arī nepajautāju
Varbūt Tu mani ar kādu sajauci.

kauja pēdējā

Tāda cīņa ar sevi sen nav bijusi. Atstājam lēmumus citu ziņā, tagad tikai darbs. Bet grūti. Visādi solījumi sev, kas būs pēc tam - nē, tas neder. Atcerēšanās, kādēļ to daru? Jā, atceros, bet sevi uzlauzt tas nepalīdz. Sevi uzlauzt negribas, gribas interesanti, gribas viegli.
Es droši vien nenociestos līdz otram zefīram Marshmallow testā..
Un tad es zinu, pie kā ir mana palīdzība un pastāvēšana. Pati nevaru. Pati varu.

raduraksti

Mana vecvecmāmiņa bija no Igaunijas, vecvecvectētiņu sauca Jānis.

nu bet ko lai es daru

kad TĀ gribas bučoties!