tā kā es vēlos

Man šķiet, ka te viss ir labi salikts savās vietās:

you turned me into somebody loved.

Kas Tu esi?

Tā it kā tā būtu kāda cita dzīve, kāds cits cilvēks. Ir tikai dažas skaidras sajūtas, ko zinu par dzīvi:
1)ļoti reti sajūtas dara ilgstoši laimīgu. Ilgstamībā tur jābūt kaut kam vairāk, kādai lielai patiesībai;
2)ļoti mazu nozīmi redzu visam tam, kas ir ārpus attiecībām. Un reizēm šajā sajūtā jūtos vientuļa.

ai. gribas, lai viss ir vieglāk.

tā lielā iekšējā sajūta

Šodien es jūtos kā viesuļvētra.
Un šis apzīmējums pēkšņi izskaidro tik bieži piedzīvotu sajūtu.
Ka esmu tikai es pati, bet kaut kāds vējš, kaut kāds vētras efekts kontaktā ar citiem.
Kas notiek ar viesuļvētru, ja tai nav ko postīt? Negribas taču.

kad negribas neko

tad Dievs reizēm pārsteidz ar negribēto, bet baudāmo:
ar draugiem,
ar vīnu,
ar siltu vakaru,
ar atrisinātiem jautājumiem,
ar smiekliem līdz krampjiem,
ar internetu trolejbusā,
ar braukšanu uz riteņa bagāžnieka,
ar daudz ko citu.

lai dvēsele klusi iedziedas pateicībā. uz tā paša bagāžnieka.

love is not a SantaClaus

Šī sajūta ir par to, ka sajūtas un vēlēšanās šajā vai tajā sekundē liekas galīgas, letālas. Sekundē ir grūti noticēt nejaušībai. Gribas vairāk ticēt likumsakarībai. Un tā kā par likumsakarībām nav zināms nekas daudz vairāk kā tas, ka "lielajā bildē viss ir kārtībā, jau saknē", tad pārējā ticēšana atgādina prāta manipulāciju ar esību un vēlamību.
Ļauties nejaušībām jeb 3.diena = spontanitāte?

lielās domas

ārkārtīgi vēlos, lai vīrietis ir vīrietis.

Brītiņš.

Dienas kā dienas..
Vasaras vakars un putni, pilna frekvence ar putniem.
Reizēm rīts nāk tikpat sāpīgi kā aiziet vakars.
Es ilgojos pēc sienāžiem.

Vasaras pilnbriedā, Salacas līkumos
Tu manus matus sajauci

Jūlija naktīs, Spānijas taktīs
Tu manus soļus sajauci

Augustā es sajuku no domām par Tevi
Tu manu sirdi sajauci

Mans telefonrēķins un laiks
Prāts sajuka pats

Es tā arī nepajautāju
Varbūt Tu mani ar kādu sajauci.