trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

aiiijaijaijaijā


padomāt es nevaru tik ļoti Tevi mīlu. :) /jrt/

Bet kopumā - ir tomēr tik nogurdinoši būt vienam. Varbūt pat ne tik daudz būt vienam kā vairāk - nogurstu no ilgošanās nebūt vienai. Tā uznāk un pāriet, un vienmēr uznāk atkal.

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

kad es skumstu, es esmu patiess

kad objektīvi ideāla realitāte saskrienas ar subjektīvām, milzīgām skumjām.
ko grūti izskaidrot, jo, to mēģinot, pati sev objektīvās realitātes fonā šķietu vēl nožēlojamāka.
un skumji nav par to, ka es skumstu. skumji ir par to, ka nesaprotu - nē, negribu saprast, kādēļ manā dzīvē ir tā. pat ja objektīvi varētu būt daudz daudz sliktāk, es pat negribu zināt, bet tikai skumstu par to, ka ir tieši tā.
un viss.

un vēl man ir bail no tiem mirkļiem, kad šādi vairs nebūs. vai es spēšu kādreiz tik patiesi skatīties uz dzīvi? vai spēšu sajust, ko jūt citi tādos mirkļos kā šis.

kur ir tas tilts uz uzlecošo sauli rītdien?

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Butāna?

Tu biji pie manis sapnī.
Mēs satikāmies un gatavojāmies kopā doties tālā tālā ceļā. Es tādos tālos ceļos jau sapņos esmu bijusi. Bet šoreiz mēs brauktu ar autobusu un lielu riņķi apkārt kaut kam, uz ko tuvāk varētu nokļūt pa lielu šoseju cauri Krievijai. Jā, kartes bija savādākas, lielceļi citi.
Nezinu, kāpēc Tu atkal pie manis nāc.

pirmdiena, 2010. gada 15. novembris

formulēšanās

Šodien nospriedu, ka viss šis "pārāk daudz bumbiņu žonglējiens" uz kaut ko ved.
Viena doma ir par to, ka tās visas lietas, ko es daru, ir foršas, bet kopumā negandarī. Un man gribas kaut kā atpakaļ pie saknēm. Gribas nesteigties būt aizņemtai, bet vairāk darīt to, kas patīk. Nedarīt. Nenormalizēties. Tieši no nenormalizēšanās ir tik ļoti bail. Bet tikpat bail arī no normalizēšanās.

Otra doma ir par to, ka man labi sanāk lietas salikt pa plauktiem. Sadalīt, sakārtot domas. Tad varbūt tas arī jādara. Kādā brīdī apņemties nelīst sīkākās lietās. Sakārtot, sadalīt, bet nesagruzīties ar tām daudzajām bumbiņām, kad neko vairs negribas.

Briest pārmaiņas.

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

a love letter

humbled, faithful and a bit sad.



Es gribu būt vai nu brīva, vai nebrīva. Pa vidu ir ļoti smagi un smagnēji.

sestdiena, 2010. gada 11. septembris

kafija un cukurs


Tas ir sāpīgi, ka mani tik ļoti spēj satricināt kafijai piebērts cukurs. Ar labiem nodomiem.
Tas ir skumji.

otrdiena, 2010. gada 31. augusts

tā kā es vēlos

Man šķiet, ka te viss ir labi salikts savās vietās: